Cik ir savrupinājumu veidi?
Četri
Kā grafiski apzīmē divdabja teicienu?
△.
Cik ir patstāvīgās vārdšķiras?
Piektais ritenis.
Lieks.
Nosauc visus teikumu veidus pēc uzbūves.
JST, SPT, SST, VPT, VNT.
Nosauc visus savrupinājuma veidus.
Pielikuma, apzīmētāja, apstākļa un divdabja teiciena.
Kas neietilpst divdabja teicienā?
Cik ir vārdšķiru?
Desmit
(lietv., īpašības v., skaitļa v., vietniekv., darbības v., apstākļa v., prievārdi, saikļi, partikulas, izsauksmes vārdi)
Ķerties vērsim pie ragiem.
Nekavējoties sākt rīkoties.
Kāds ir sastāvs JST?
Viena atkarīga un divas vai vairākas neatkarīgas daļas.
Atrodi savrupinājumu teikumā:
''Reiz kāds zemnieks, mans labs draugs, pastāstīja, ka klinšainajā ielejā uzturoties divi lieli putni.''
,mans labs draugs,
Kurā teikumā saskatāms divdabja teiciens?
1."Viktorija nebija pārģērbusies un sēdēja, rokas iespiedusi starp ceļiem."
2."Te, mežmalā, jādomā par agrām salnām, kas dažu gadu noposta visu vēlīno sēju. "
3."Sniegs Itālijas dienvidos ir reta parādība, kaut arī kalnu masīvos virs 1500 metriem to var sastapt gada aukstajā sezonā."
1.
Kuras vārdšķiras ir palīgvārdi?
Prievārdi, saikļi, partikulas.
Kurās situācijā vārds ir lietots tiešā un pārnestā nozīmē?
Kult sviestu;
Kult mēli.
Tiešā: kult sviestu
Pārnestā: kult mēli
Nosaki, vai šie ir sakārtojuma vai pakārtojuma saikļi:
ja
tāpēc ka
tādēļ ka
tā kā
tā ka
lai gan
lai arī
pakārtojuma saikļi.
Izdomā teikumu ar apzīmētāja savrupinājumu.
Piemērs:
1) "Tālu zem mums gulēja jūra – zila kā ziedošs linu lauks."
2)Tālu zem mums gulēja jūra – zila kā ziedošs linu lauks.
Nosaki, kuri divdabji ir lokāmi?
lasāms, smejoties, dzirdot, smējusies, salokām
lasāms, smējusies.
Nosauc kurai vietniekvārdu grupai pieder šie vietniekvārdi:
Savs, sava, viņas, viņu, tavs, jūsu
Piederības vietniekvārdiem.
Celt gaisa pilis.
Lolot nepiepildāmus nodomus.
Izveido shematisko zīmējumu šim teikumam:
Meža mijkrēslī, kur bija ēnains kā katedrālē, nejuta ne mazākās vēja pūsmas.
Ko norāda savrupināts apstāklis? (6)
Vietu, laiku, veidu, nolūku, cēloni, mēru.
Nosauc visas nelokāmo divdabju galotnes.
-ot, -am, -ām, -oties, -amies, -āmies.
Nosauc 10 partikulas.
Biežāk lietotās:
diemžēl
droši
gan
ik
it
jā
jau
kaut
lai
laikam
nenē
nu
pat arī
taču
tātad
tikai
vai
vēl
vien
vienīgi
vis
Pirkt cūku maisā.
Iegādāties bez apskatīšanās.
Pārveido tiešās runas teikumu netiešajā runā.
“Dakterīt, sakiet, vai tas ir beigu sākums?” viņa nolaistu skatienu jautā.
Nolaistu skatienu viņa jautā dakterei, vai tas esot beigu sākums.