Vide un organismu evolucionārās pārmaiņas
Kas ir biotiskie un abiotiskie vides faktori?
Biotiskie faktori ir dzīvi organismi, kas ietekmē citus organismus (piemēram, plēsēji, parazīti, konkurenti).
Abiotiskie faktori ir nedzīvi vides apstākļi (piemēram, temperatūra, mitrums, gaisma, augsnes sastāvs).
Kādas ir trīs galvenās šūnas daļas, kas sastopamas gan dzīvnieku, gan augu šūnās?
Šūnas membrāna
Citoplazma
Šūnas kodols
Kas ir biotehnoloģijas?
Biotehnoloģijas ir bioloģisko procesu un organismu izmantošana praktisku vajadzību apmierināšanai, piemēram, pārtikas ražošanai, zāļu izstrādei vai vides attīrīšanai.
Kur atrodas organisma ģenētiskā informācija?
Organisma ģenētiskā informācija atrodas šūnas kodolā, DNS (dezoksiribonukleīnskābē) vai RNS (ribonukleīnskābe).
Kas ir imunitāte?
Imunitāte ir organisma spēja aizsargāties pret slimību izraisītājiem, piemēram, baktērijām, vīrusiem un citiem svešķermeņiem.
Kāda ir dabiskās izlases nozīme evolucionārajā procesā?
Dabiskā izlase veicina to pazīmju izplatīšanos populācijā, kas dod izdzīvošanas vai vairošanās priekšrocības noteiktā vidē. Organismi ar šīm priekšrocībām biežāk nodod savus gēnus nākamajām paaudzēm.
Kāda ir mitohondriju galvenā funkcija šūnā?
Mitohondriji ražo enerģiju šūnas vajadzībām, veicot šūnu elpošanu un sintezējot ATP (adenozīna trifosfātu).
Kur biotehnoloģijas tiek izmantotas ikdienā (mini 2 piemērus)?
Jogurta un siera ražošana, izmantojot pienskābes baktērijas.
Antibiotiku, piemēram, penicilīna, ražošana ar mikroorganismu palīdzību.
Kas ir gēns un kāda ir tā funkcija?
Gēns ir DNS posms, kas satur informāciju par konkrēta proteīna vai īpašības veidošanos.
Kāda ir balto asinsķermenīšu (leikocītu) galvenā loma imūnsistēmā?
Baltie asinsķermenīši atpazīst, uzbrūk un iznīcina patogēnus. Tie piedalās gan iedzimtajā, gan iegūtajā imunitātē.
Paskaidro, kas ir sugas ekoloģiskā niša un kā tā atšķiras no biotopa.
Ekoloģiskā niša ir sugas "loma" ekosistēmā – tās barošanās veids, aktivitātes laiks, mijiedarbība ar citām sugām u. c.
Biotops ir fiziskā vide, kurā suga dzīvo. Tātad niša ir funkcionāls jēdziens, bet biotops – telpisks.
Nosauc divas atšķirības starp augu un dzīvnieku šūnām.
Augu šūnām ir šūnapvalks, dzīvnieku šūnām tās nav.
Augu šūnās ir hloroplasti fotosintēzei, dzīvnieku šūnās – nav.
Kas ir ģenētiski modificēts organisms (ĢMO)?
ĢMO ir organisms, kura DNS ir mākslīgi mainīta, ievietojot tajā gēnus no cita organisma, lai piešķirtu jaunas īpašības (piemēram, izturību pret kaitēkļiem vai herbicīdiem).
Paskaidro, kā atšķiras homozigots un heterozigots genotips.
Homozigots – abās homoloģiskajās hromosomās ir vienāds gēna alēles variants (piemēram, AA vai aa).
Heterozigots – ir divi dažādi alēļu varianti (piemēram, Aa).
Paskaidro atšķirību starp iedzimto un iegūto imunitāti.
Iedzimtā imunitāte darbojas ātri un nespecifiski pret daudziem patogēniem.
Iegūtā imunitāte attīstās laikā, ir specifiska konkrētiem patogēniem un ietver antivielu veidošanos un atmiņas šūnas.
Paskaidro, kā var mainīties populācijas fenotipiskās īpašības, ja notiek krasas izmaiņas vidē.
Ja vide būtiski mainās (piemēram, klimata pārmaiņas, jauns plēsējs), tad priekšrocības var iegūt citi fenotipi. Laika gaitā pieaug to indivīdu skaits, kuriem ir labvēlīgās īpašības jaunajos apstākļos, bet citi samazinās vai izzūd.
Paskaidro, kā šūnas membrānas selektīvā caurlaidība ietekmē vielu transportu.
Šūnas membrāna ļauj noteiktām vielām iekļūt vai izkļūt no šūnas, saglabājot iekšējo līdzsvaru (homeostāzi). Tā kontrolē, kuras molekulas var šķērsot membrānu (piemēram, skābeklis, ūdens), bet citām nepieciešami specifiski transporta proteīni vai enerģija (aktīvais transports).
Kāds ir restrikcijas enzīmu un ligāzes enzīmu uzdevums ģenētiskajā inženierijā?
Restrikcijas enzīmi pārgriež DNS noteiktās vietās, lai varētu iegūt vai ievietot gēnus.
Ligāze savieno DNS fragmentus, ļaujot tos stabili integrēt citā DNS molekulā (piemēram, plazmīdā).
Kāds būs pēcnācēju iespējamais genotips un fenotips, ja krustojas divi heterozigoti vecāki (Aa x Aa), kur alēle “A” ir dominanta, bet “a” – recesīva?
Genotipi:
25% AA
50% Aa
25% aa
Fenotipi:
75% ar dominanto pazīmi
25% ar recesīvo pazīmi
Kā vakcīnas palīdz veidot imunitāti?
Vakcīnas satur novājinātus vai neaktīvus slimību izraisītājus, kas stimulē imūnsistēmu izveidot specifiskas antivielas un atmiņas šūnas, lai nākotnē organisms spētu ātri reaģēt uz īstu infekciju.
Apraksti enerģijas plūsmu ekosistēmā un paskaidro, kāpēc tikai aptuveni 10% enerģijas tiek nodota nākamajam trofiskajam līmenim.
Enerģija ekosistēmā plūst no producentiem uz dažādiem patērētājiem un beidzot līdz reducentiem. Tikai aptuveni 10% enerģijas tiek nodota nākamajam līmenim, jo pārējā tiek zaudēta vielmaiņas procesiem, siltuma veidā vai nesagremotā barībā. Tas ierobežo trofisko līmeņu skaitu barības ķēdē.
Salīdzini pasīvo un aktīvo vielu transportu šūnā, minot piemērus un enerģijas izmantošanu.
Pasīvais transports (piemēram, difūzija, osmoze) notiek bez enerģijas patēriņa, vielas pārvietojas no lielākas koncentrācijas uz mazāku.
Aktīvais transports (piemēram, nātrija-kālija sūknis) notiek ar ATP izmantošanu, vielas pārvietojas pretēji koncentrācijas gradientam.
Paskaidro, kā tiek izmantoti vektori (piemēram, plazmīdas) gēnu pārnesē?
Ventori piemēram, plazmīdas, ir DNS struktūras, kas tiek izmantotas, lai ievietotu mērķa gēnus šūnā. Plazmīdas bieži izmanto baktērijās kā nesējus.
Paskaidro, kā notiek dzimuma noteikšana cilvēkiem, un kādi dzimumhromosomu varianti ir iespējami spermas un olšūnas šūnās.
Cilvēka dzimumu nosaka dzimumhromosomas: sievietei ir XX, vīrietim – XY.
Olšūna vienmēr satur X hromosomu.
Spermas šūna var saturēt X vai Y hromosomu.
Ja apaugļo X spermatozoīds – attīstās meitene (XX), ja Y – zēns (XY).
Kāpēc HIV infekcija izraisa imūndeficītu, un kā tas ietekmē organisma spēju cīnīties ar slimībām?
HIV vīruss inficē un iznīcina T-palīgšūnas (CD4+ šūnas), kas ir būtiskas iegūtās imunitātes darbībai. Samazinoties šo šūnu skaitam, organisms zaudē spēju efektīvi reaģēt uz infekcijām, kas var novest pie AIDS attīstības un paaugstinātas uzņēmības pret pat vieglām slimībām.