Dara ko grib, jo konkurences nav
Monopols
Banka ir kautkas un cilvÄki tajÄ glabÄ naudu nezinu kÄpÄcš„ŗš„ŗš„ŗ
Banka ir finanÅ”u iestÄde, kas pieÅem noguldÄ«jumus, izsniedz aizdevumus un nodroÅ”ina maksÄjumu pakalpojumus. CilvÄki glabÄ naudu bankÄ, jo tas ir droÅ”Äk nekÄ turÄt to mÄjÄs, kÄ arÄ« iespÄjams nopelnÄ«t procentusš¤š¤š¤š¤š¤š¤
IKP pieaugums vienmÄr nozÄ«mÄ iedzÄ«votÄju dzÄ«ves lÄ«meÅa uzlaboÅ”anosš
NEPATIESI(man liekas)šØāļø
Filipa lÄ«kne ekonomikÄ parÄda sakarÄ«bu(?????) starp inflÄcijas lÄ«meni un bezdarba lÄ«meniš¾
TÄ apraksta, kÄ Ä«stermiÅÄ inflÄcija un bezdarbs parasti virzÄs pretÄjos virzienosšøšøšøšøšøšøšøš„
(cerams)
Konkurence ir, bet tikai tik daudz, lai izskatītos interesanti
Oligopols
Procentu likme darbojasā¦ā¦ā¦(kÄ?)(how?)š³š³š³š³š³š³
Procentu likme nosaka, cik daudz papildus naudas jÄmaksÄ par aizdevumu vai cik daudz var nopelnÄ«t no uzkrÄjumiem. Ja tu aizÅemies naudu, tu maksÄ procentus bankai; ja tu noguldi naudu, banka maksÄ procentus tevš¤š¤š¤š¤āļøāļøāļø
inflÄcija var rasties arÄ« pieprasÄ«juma pieauguma dÄļš»
PATIESIš¤Æ
Filipa lÄ«kne parasti parÄda apgrieztu saistÄ«bu starp inflÄciju un bezdarbu. KÄda ir tÄ saistÄ«ba???!!?!!!??š¤š¹
Ja inflÄcija ir augstÄka, bezdarbs mÄdz bÅ«t zemÄks, un otrÄdi(vismaz Ä«stermiÅÄ)āļøāļøāŗļøāŗļø
Visi konkurÄ, bet vairÄk ar kompÄniju "personÄ«bu" nekÄ ar reÄlÄm atŔķirÄ«bÄm
Monopoliska konkurence
Eiropas CentrÄlÄ banka kautkÄ(?) ietekmÄ naudas daudzumu ekonomikÄā¦..š¤Æš¤Æš¤Æš¤Æš¤Æ
TÄ regulÄ naudas piedÄvÄjumu, mainot procentu likmes un veicot monetÄro politikš¤š¤š¤š¤š¤
AugstÄkas procentu likmes parasti samazina investÄ«ciju un patÄriÅa lÄ«meniš„ŗ
PATIESIš„¶š„¶š„¶š„¶
PiedÄvÄjums ir, bet pieprasÄ«jums pazudis
TÄda konkurences veida neeksistÄ
tinflÄcija ietekmÄ naudas vÄrtÄ«bu laika gaitÄ. KÄ?!?!?!š¤¬š¤¬š¤¬š¤¬š¤¬š¤¬
InflÄcija samazina naudas pirktspÄju- ar to paÅ”u naudas summu nÄkotnÄ var nopirkt mazÄk preÄu un pakalpojumu nekÄ Å”odienš¤š¤š¤š¤
Valsts budžeta pÄrpalikums nozÄ«mÄ, ka valdÄ«bas izdevumi pÄrsniedz ieÅÄmumusš¹š¹š¹
NEPATIESIš¤¬š¤¬š¤¬
Visi pÄrdod vienu un to paÅ”u, visi zina visu, un nevienam nav nekÄdas drÄmas, tikai cenas
PilnÄ«gÄ konkurence
komercbankas rada naudu caur kreditÄÅ”anas procesu un tas kautkÄ ietekmÄ ekonomiku kopumĚؚؚؚؚؚؚ°š°š°PASTÄSTIET KÄ
Komercbankas rada naudu, izsniedzot aizdevumus: tÄs neizsniedz tikai esoÅ”os noguldÄ«jumus, bet faktiski rada jaunu naudu kÄ kredÄ«tu. Tas palielina naudas daudzmu ekonomikÄ, veicina patÄriÅu un investÄ«cijas, bet pÄrmÄrÄ«ga kreditÄÅ”ana var radÄ«t inflÄciju vai finanÅ”u nestabilitÄtiš¤š¤š¤š¤š¤
Eiropas CentrÄlÄ banka, samazinot procentu likmes, var stimulÄt ekonomikas izaugsmiš
PATIESIš³